Ir sākusies dārza sezona! Kādu siltumnīcu izvēlēties?

jauna siltumnīcaSiltā laika un pavasara iedvesmotiem tā vien rodas vēlme doties dārzā un ātrāk baudīt silto un mīlīgo sauli. Bet varam taču veselīgo apvienot ar lietderīgo – kamēr saule vēl spēlē paslēpes ar vēju un nedaudz vēsākām naktīm, varam būt čakli un padarīt pavasara dārza darbus.

Principā, pavasaris var sākties jau uz palodzes – ja dārzā ir siltumnīca, vai plānots tādu uzstādīt, ir īstais laiks, lai uz palodzes saaudzētos stādiņus sāktu bīdīt uz siltumnīcas pusi. Stādot zaļos un garšīgos pavasara vēstnešus der atcerēties, ka augiem nav tikai estētiska nozīme un daudz labāk tie novērtēs lielu un masīvu podu ar daudz atvēlētu vietu zemei un ūdenim. Mazi podiņi, iespējams, izskatīsies gaumīgāk, bet augi ātrāk izžūs un nejutīsies tik labi.

Ja esam lēmuši par labu jaunai siltumnīcai, vai vienkārši vēlamies atjauno vecās siltumnīcas segumu, der padomāt par dažiem praktiskiem aspektiem, pakonsultēties ar speciālistiem un “ievākt” nedaudz vairāk informācijas par siltumnīcām un to tapšanu. Mūsdienu siltumnīcas no agrākajos laikos ražotajām atšķiras ar krietni pievilcīgāku vizuālo izskatu un tehnoloģiski attīstītākiem risinājumiem. Siltumnīcām nu jau labu laiku pieejama izturīga armētā plēve zaļā krāsā vai polikarbonāta siltumnīcas, kas iekļaujas apkārtējā vidē un kalpo daudz ilgāk. Ierasts, ka plēve siltumnīcai jāmaina ik gadu, bet mūsdienu risinājumi ļauj tai kalpot arī vairākas sezonas.

Ja agrāk bieži vien redzējām vien plēves un stikla siltumnīcas, kur pēdējām ziemā no sniega smaguma bieži vien ielūza jumts, nu pieejamas arī modernās un tikpat funkcionālās polikarbonāta siltumnīcas. Dārzkopji augstu novērtē to, ka vairs ik gadu nav jāpārstiklo ieplēstās stikla daļas, jo materiāls ir elastīgāks pret triecieniem. Augi polikarbonāta seguma siltumnīcās jūtas komfortabli, jo mazināta saules intensitātes caurlaidība. Tomēr šis faktors var būt arī mīnuss, ja aktīvās dārzkopības sezonas sākumā un beigās saule nav tik spoža.

Arvien populārāk dārzkopju vidū kļūst iekārtot dārzā veselas divas siltumnīcas – vienā audzējot puķes un zaļumus vai garšvielas, bet otrā dārzeņus. Tāpat, vairāk tiek novērtēts tas, ka siltumnīcā pašu audzēti zaļumi un dārzeņi būs gan ekoloģiski tīri produkti visai ģimenei, gan iespēja bērniem redzēt, kā no maza stādiņa kopjot izaug liels augs. Turklāt izaudzētais pilnīgi svaigs ir pieejams jebkurā laikā, saimnieks pats zina, kā tomātu vai gurķi audzējis, ar ko mēslojis un tā tālāk. Tas atsver gan izdevumus, pirkt un meklēt tirdziņos svaigu un veselīgu pārtiku, gan – atzīs katrs – ir daudz patīkamāk ēst gatavošanas procesā doties uz siltumnīcu, pēc vajadzīgā dārzeņa vai garšauga, kā skriet uz tirdziņu vai veikalu.

Gatavās siltumnīcas mēdz izvēlēties ne tikai piepilsētas dārzos, bet arī dārzkopības biedrību mazdārziņos, kā arī lauku sētās, tas norāda, ka gatavās siltumnīcas nav mazāk kvalitatīvas un labas, kā uzstādāmās.

Siltumnīcu formas un konstrukcijas var būt visai daudzveidīgas – atbilstoši katra vēlmēm, iespējām un dārza platībai. Ja neesat siltumnīcu speciālists, nav viegli orientēties visā piedāvājumu klāstā. Tādēļ sākumā būtu labi izlemt, kādiem nolūkiem siltumnīca būs paredzēta, kā arī noteikti to, cik daudz līdzekļu esat gatavi tajā ieguldīt.

Ja nepieciešama neliela siltumnīca mazas ģimenes vajadzībām, tad vispiemērotākais variants šādām vajadzībām ir mazdārziņa siltumnīca vai hobija tipa siltumnīca, kuras ir īpaši veidotas un paredzētas šādām vajadzībām.

Bet, ja ir vēlme nodarboties ar dārzeņu, puķu vai dēstu audzēšanu profesionāli, būtu vēlams izvēlēties siltumnīcas, kuras ir vismaz 6 m platas, lai audzēšanas darbs būtu pēc iespējas racionalizēts un atvieglots. Pēc formas siltumnīcas var būt gan atsevišķi stāvošas, gan piebūvētas pie ēkas sienas vai kādas citas stabilas pamatnes. Atsevišķi stāvošajām siltumnīcām sienas var būt gan taisnas, gan arī izliektas, ar vienslīpu vai divslīpu jumtu. Vispopulārākās ir noapaļotās formas. Piebūvētā siltumnīca ir daudz šaurāka par parasto, to parasti izvēlas tad, ja tai ir atvēlēta visai minimāla platība.

Siltumnīcu segumam, kam ir ļoti būtiska nozīme, izmanto dažādus materiālus – stiklu, plēvi, polikarbonātu. Vissenākais ir stikla segums. Polikarbonāts ir salīdzinoši jaunāks, tomēr jau plaši izmantots materiāls siltumnīcu segumā. Lētākais siltumnīcu materiāls ir plēve. Atkarībā no sastāva tā var kalpot gadu divus, bet īpaši izturīgas plēves – līdz sešiem gadiem. Plēves izturīgumu nosaka tās ķīmiskais sastāvs un biezums, tās izturību paaugstina armējums.

Tā kā plēves siltumnīca ir lētākais siltumnīcu veids un arī izskatās kā lēta būve, tās nesošo konstrukciju veido pēc iespējas lētāku. Veidojot plēves siltumnīcu īpaši jāpiedomā, lai vietās, kur plēve pieskaras rāmim, nav asas šķautnes, jo tās var bojāt plēvi. Arī tumšs karkasa materiāls, piemēram, melnas caurules var sabojāt plēves segumu, saulē sakarstot.

Stikls ir viscaurspīdīgākais siltumnīcu stiklojuma materiāls. Labā saules gaismas caurlaidība augiem ir īpaši svarīga agros pavasaros un vēlos rudeņos, bet karstākos mēnešos saule var pat apdedzināt augu lapas. Lai izvairītos no pārkaršanas, saulainajos mēnešos stikla siltumnīcas ēno, uzklājot ēnošanas tīklu vai kaļķojot stiklojumu. Stikls labi vada siltumu, tāpēc siltumnīca ātri atdziest. Izvēloties siltumnīcu no stikla, jāapzinās, ka stikls ir trausls materiāls un var tikt saplēsts, piemēram, neuzmanīgi apejoties ar darba rīkiem, arī bērni spēlējoties var kaut ko cietu iemest stiklos, trāpīt ar bumbu. Ziemā stikla jumtu var ielauzt biezs sniega slānis. Tāpēc, ja triecienu risks ir liels, ieteicams izvēlēties polikarbonāta stiklojumu. Galvenais šī materiāla trūkums – nepietiekama siltuma izolācija.

Kaut arī polikarbonāts ir viens no dārgākajiem siltumnīcu stiklojuma veidiem, šis materiāls kļūst aizvien populārāks. Polikarbonāta popularitāti var izskaidrot ar ilgo kalpošanas laiku, labo izskatu un augstām siltumizolācijas spējām. Tas var būt bezkrāsains vai tonēts.